Starojumi zem mums, enerģētiskās līnijas āderes un zonas.

Hartmana tīkls.

Tīkls no kura grūti izvairīties. Pārsedz zemi ar apmēram 180×210 taisnstūra laukumiem (acīm). Taisnstūra orientācija pret debesspusēm D-Z A-R. Tīkla atrašanās kā mājas iekšienē tā ārpus tās. Nepakļaujas ekranēšanai. Tīkla kaitīgā iedarbība izpaužas uz tīkla līnijām un izteikti spēcīgāk uz krustpunktiem, taisnstūra krustojuma vietām. Krustpunktiem piemīt negatīva un pozitīva polaritāte, no kā varētu būt cēlies nosaukums uguns, zelta, sudraba āderes. Ilgstoša atrašanās uz tīkla līnijām, jo sevišķi uz krustpunktiem izsauc vai aktivizē hroniskas slimības.

Kirī tīkls.

Starojums tāds pats kā Hartmana tīklam. Tīkla acu orientācija diagonāla attiecībā pret Hartmana tīklu. No Kirī tīkla tāpat kā no Hartmana tīkla ir grūti izvairīties. Tīkla krustošanās vietās ar Hartmana tīkla krustpunktiem kaitīgā iedarbība daudzkārt pieaug. Veidojas tā sauktie ”drakona zobi” (Ķīna). Tīkls nepadodas ekranēšanai. Atrašanās uz krustpunktiem izsauc hroniskas vai onkoloģiskas saslimšanas. Eksistē vēl Peiras tīkls, bet acu izmērs ir daudzkārt lielāks līdz ar ko no tā var izvairīties. Tīkli nav saistīti ar pazemes ūdeņu ietekmi.

Tīkla izcelšanās.

Tīkla izcelšanās vēl nav fundamentāli pierādīta ,pastāv hipotēzes. Daļiņas no kā sastāv tīkls vēl nav atklātas.Mans viedoklis,ka tīklam nav saistība ar kosmosu bet tā ir planetāras dabas izpausme.Tas varētu būt starojums kas nāk no kristāliskā pamatklintāja. Savā ceļā no ģenerācijas punkta starojums izkārtojas stāvviļņos,ko rīkstnieki uztver kā tīkla acis.Starojums ir ļoti caurspiedīgs,un koherents.Latvija atrodas uz ledāju sedimentācijas slāņiem kuru biezums ir mērāms simtos metru(Latvijas ziemeļaustrumi)kā arī ap 2 kilometriem (Latvijas dienvidrietumi, rietumi).Visu šo ceļu no kristāliskā pamatklintāja starojums veic neekranējoties, pat 2 kilometru,smilšu,māla,dolomīta slāņos. Raksta deformācijas var novērot virs pazemē ieraktām komunikāciju sistēmām.Šeit varu piebilst ka komunikāciju sistēmas neekranē tīkla acis, bet gan pievieno rīkstniekam pieejamā starojumu ainā papildus līnijas, sarežģī starojuma ģeometriju.

Pazemes ūdeņi.

Āderes, starojuma tips tāds pats kā Hartmana, Kirī, Peiras līnijām. Āderes nav regulāri enerģētiskie veidojumi, tās var sastapt kā blīvu tīklu, tā arī kā tūkstošiem kvadrātmetru no tām brīvus laukumus. No āderēm var izvairīties, tās nepadodas ekranēšanai, to platums, dziļums atšķirībā no Hartmana, Kirī, Peiras līnijām ir atkarīgs no zemes saguluma slāņiem. Āderes var saplūst, krustoties vai krustoties izejot vienai zem otras. Dziļums āderēm var būt dažāds, no pāris metriem seklāk līdz pat ļoti dziļām (saistīts ar artēzisko baseinu). Bieži starpslāņu ūdens plūsmas (āderes) tiek jauktas ar gruntsūdeņu plūsmām, no kā Latvijā ļoti daudz gruntsūdeņu aku kuras var atpazīt pēc sezonālām ūdens svārstībām, kā ari ūdens sastāva, ūdens pieplūduma (debita).

Avoti.

Avotu starojums ir tāds pats kā Hartmana, Kirī, Peiras, āderu starojums. Atšķirīga ir starojumu ģeometrija. Augšupkāpjošam avotam ir atšķirīgs enerģētisko līniju raksts no horizontālām ūdens plūsmām. Augšupkāpjoša avota starojums ir līdzīgs svētvietu starojumam. Tās ir radiālas līnijas, kas iziet no centrālā apļa, šo apli ietver arvien tuvāki koncentriski apļi, to skaits var būt ļoti atšķirīgs, beidzamie apļi ir gandrīz blakus viens otram. Ja nebūtu šo apļu satuvināšanās, tad starojuma ģeometrija būtu tāda pati kā NLO nosēšanās laukuma enerģētiskā aina.

Par akām nedaudz vairāk.

Aku ietekmēs galvenais – kāds ūdens tajā ieplūst. Starpslāņu, artēziskais, avotu vai gruntsūdens. Ūdens sastāvā ietilpst kā makroelementi tā mikroelementi, magnijs, kalcijs, dzelzs organika u.c. Kvalitatīvs ūdens ir galvenokārt starpslāņu ūdens. Labs ūdens iztek no smilšu, grants, oļu ūdens horizonta. No dolomīta slāņa dabūsim dzidru bet kaļķainu (cietu ūdeni), bet no purva āderēm dzelzi, sēru utt. Labs akas dibens skaitās grants oļu klājums, nav mālu kas duļķotu. Jau no senatnes akas dibenu izklāj ar krama akmeņiem (kvarca varietāte). Uzskata, ka tādā akā ūdens ir dzidrāks, veselīgāks. Varētu būt saistība ar silīcija, kā dzīvības pamata elementa koncentrācijas paaugstināšanu. Kaut aku barojošās āderes plūst pa silīcija dioksīda slāņiem (smiltīm, granti) tomēr zinot ka dabā absolūti nešķīstošu vielu nav (iet runa par izšķīdušo daļiņu daudzumu laika vienībā). Krams bagātina ūdeni ar šo neaizstājamo ķīmisko elementu.
Savā rīkstnieka praksē izmantoju akas dibena “oderēšanu” ar krama akmeņiem, bet esmu gremdējis arī akas dibenā sietu ar elementāro dabā nesastopamo tīro silīciju (silīcija šķembas nerūsošā tērauda sieta rāmī), kuru pēc vajadzības var izcelt no akas noskalošanai vai pārvietošanai.
Krams strukturē ūdeni, izsēdina, nogulsnē smagos elementus. Stiprina imunitāti. Labvēlīgi ietekmē asinsvadus un asinspiedienu.

Ekranēšana.

Hartmana, Kirī, Peiras līniju, ūdens āderu stabīlas (mūžīgas) ekranēšanas iespējas neesmu ievērojis. No šī energoinformatīvā lauka izpausmēm var uz kādu laiku izvairīties pats rīkstnieks, to ekranējot ar jebkādām lietām vai velmēm, bet, ja uz kādu laiku starojums būs mainījis savu ģeometriju (ne pazudis), tad agrāk vai vēlāk tas atgriezīsies savā vecajā vietā. Tāpat tas notiek ūdens “uzlādē” ar vēlamo informāciju. Laikam ejot informācija “dziest”, to pārklāj jauni informatīvie lauki, kuri ir bezgalīgi daudz apkārtējā vidē, kā arī uzlādējuma ekranējuma lādiņš nav bezgalīgs (mūžīgs) tas ir pakļauts maiņai kā tas notiek dabā ar visu matēriju un tad atliek vai nu atkārtot uzlādi vai atstāt, likt mierā šo pasākumu. Lai saglabātu ilgstoši vajadzīgo informāciju tad uzlāde, ekranēšana jāveic regulāri, var salīdzināt ar regulāru dievkalpojumu apmeklēšanu, kura laikā vēlmes lūgsnu, mantru veidā tiek atkārtotas un vēlamie energoinformatīvie lauki tiek saglabāti, atjaunoti. Personīgi man mērot no līnijām, āderēm ekranētās vietas starojums sit cauri aizsargekranējumam. Mēģinot aizsargāties no nevēlamā starojuma, tā laukus varu deformēt pats personīgi sev un tad, tikai uz kādu laiku, ne mūžīgi.

Personālās zonas.

To atrašanās (koordinātes) atšķirībā no vairāk vai mazāk konstantām Hartmana, Kirī tīkla un ūdens āderēm ir mainīgas, tām ir novērojams neliels dreifs (pārvietošanās telpā). Faktiski tas ir dažādu formu fantoms vai fantomi. Formu šim fantomam vai vairākiem izveido cilvēks kuram ir sapratne un spējas manipulēt ar energoinformatīvajiem laukiem.

Piemēram, tajā vietā kur cilvēks atpūšas var izveidot virs atpūtas vietas piramīdas fantomu. Tas var atrasties dažādos augstumos, būt dažāda lieluma, kā arī būt statisks vai ātrāk vai lēnāk rotēt, to rīkstniekam uzrāda rīkstītes pulsējošās svārstības.

Gadījumā, kad piemēram tiek izveidota piramīda te var veikt cilvēka uzlādi ar materiālas piramīdas īpašībām. Vienīgā atšķirība kāda pastāv starp materiāli izveidotu piramīdu un enerģētisko ir pēdējās dreifs kā arī izdzišana saistīta ar informācijas atdošanu.

Dreifu nosaka dažādi faktori, bet tie ir saistīti ar citu energoinformatīvo lauku ietekmi.

Šādi lauki ir samērā reti sastopami, galvenokārt tie rodas, ja tos speciāli izveido cilvēks kuram piemīt spējas ģenerēt fantomus, piemēram, dziednieks vai ekstrasens.

Par fantoma pastāvēšanas ilgumu man nav galīgas informācijas. Tie fantomi, kurus es esmu veidojis, ir pastāvējuši neierobežotu laiku un vienīgais, kas ir nedaudz mainījies, ir fantoma koordinātes telpā.

Fantoma izveide ir līdzīga ūdens uzlādei ar nepieciešamo informāciju. Dzēst fantomu var cilvēks kuram piemīt energoinformatīvo lauku saskatīšanas un ģenerēšanas spējas.

Ģeopatogēnā zona.

Var būt veidota no pamatklintāja lūzuma vai plaisas, plaisām to krustpunktiem. Sens vulkāna krāteris pamatklintājā. Var būt veidojusies ar āderu lielo daudzumu, kaut gan āderu daudzums varētu norādīt uz pamatklintāja anomālijām. Var būt NLO nosēšanās laukumu lauks. Kaut gan atkal var pieminēt, ka NLO un pamatklintāja anomālijas viena otru saista. Zonas var atpazīt ne tikai no zemes starojuma ģeometrijas, bet tās var saskatīt dabā. Uzturēties ilgstoši tādās vietās nevajadzētu, kur nu vēl dzīvot, kaut gan tieši tādās vietās nereti tiek celti pat veseli ciemi, jo zonām var piemist ainavisks reljefs, savādāku formu koku meži, sarežģītāki upju, ezeru krastu formas. Cilvēku un dzīvnieku veselībai visbīstamākie ir inducētie krustojumi, kas rodas pazemes straumes centrālās zonas starojuma lauka mijiedarbībā ar ģeoloģisko lūzumu parasto vai dubulto reaktīvo zonu starojuma lauku.